Kopsavilkums: Pastāv nepārtraukta debates par to, kas īsti nosaka startapu. Lai gan daži argumentē, ka lielums, ienākumi un vērtība ir galvenie rādītāji, citi uzskata, ka būtiskākā startapa pazīme ir tā atkarība no ārējām investīcijām pamata attīstībai. Skaidri noteiktas definīcijas ir svarīgas, lai novērstu neskaidrības un palīdzētu tirgus dalībniekiem pieņemt informētus lēmumus.
Nesenā analīze par samazinošās M&A (fuzionēšanas un iegādes) darījumu skaitu, kas saistīti ar riska ieguldījumu kompānijām, raisīja jautājumu: kas nosaka startapu? Vai kompānija vēl aizvien tiek uzskatīta par startapu, ja tai ir pietiekami daudz kapitāla, lai iegādātos citu kompāniju vairāku miljonu dolāru vērtībā? Lai arī startapa nosaukums var likties pievilcīgs, pastāv atšķirība starp būt inovatīvam un radošam, un būt startapam.
Viena ierosināta mēraukla, lai noskaidrotu, vai kompānija vēl ir startaps, ir 50-100-500 noteikums, kas sākotnēji tika ierosināts Alex Wilhelm. Pēc šī noteikuma kompānija vairs nevar tikt uzskatīta par startapu, ja tā iegūst ienākumus, kas pārsniedz 50 miljonus dolāru, nodarbina vairāk par 100 cilvēkiem vai ir novērtēta uz vairāk nekā 500 miljonu dolāru. Vēlākajā labojumā Wilhelm norādīja, ka startaps pārstāj būt startaps pēc tam, kad tā ienākumi sasniedz 100 miljonus dolāru, nodarbina vairāk par 500 darbiniekiem vai tiek novērtēta uz vairāk nekā 2,5 miljardiem dolāru.
Tomēr daži apgalvo, ka startapa raksturība ir tā maza, trausla un nestabila dabā. Tas atkarīgs no ārējām investīcijām pamata attīstības procesiem un pastāvīgi pielāgojas, piesaista finansējumu un apstiprina savu produktu vai biznesa modeli. Kompānija, kas gūst ienākumus un vairs nav atkarīga no ārējām investīcijām, lai izdzīvotu, vairs nevar tikt uzskatīta par startapu.
Spēja iegādāties citu kompāniju arī norāda uz kompānijas pāreju no startapa fāzes. Pirkstuveis veicina neorganisku izaugsmi, kas ir solis tālāk par organisko izaugsmi, kas tiek sasniegta, gūstot ienākumus. Tādēļ, ja kompānijai ir pietiekami daudz kapitāla, lai iegādātos citu kompāniju, var secināt, ka tā vairs nav startaps.
Skaidra startapa definīcija ir svarīga gan dibinātājiem, investoriem, analītiķiem, un žurnālistiem, jo tā nosaka cerības un sniedz norādes lēmumu pieņemšanai. Stabilu kompāniju ar milzīgiem novērtējumiem uzlīmēšana ar startapa nosaukumu var aptumšot un ierobežot iespējas īstiem startapiem, kuri meklē finansējumu savām apgriezīgām idejām.
Turklāt, nekustīgumu startapu definīcijas dēļ investoriem ir grūti atrast atbilstošas investīciju iespējas, jo termins “ieguldījumi startapos” var tikt interpretēts atšķirīgi. Gala rezultātā, vienotas un saskaņotas definīcijas klātbūtne mazinās neskaidrības un labumu sniegs visiem startapu ekosistēmas uzņēmējiem.